Sacerējums par to, kā mēs iepazinām Norwex

Patiess stāsts no dzīves ar minimālu reklāmas piešprici. 1.daļa

Sākās tas viss 2003.gadā. Tajā laikā jau dažādas finansu piramīdas piedzīvoja savu norietu, bet pa laikam uzradās kāds brīnumu tirgotājs, kas solīja neiedomājamus labumus par saprātīgu cenu. Ne regulāri, bet gadījās uzklausīt veiklu un apmācītu tirgoņu prezentācijas par tēmām - „cik mans ūdens no krāna ir sliktrs un kā minimums ir nepieciešams iegādāties filtrus par 400 Ls” vai arī „garantēties ienākumi 42% mēnesī nedarot neko, tikai ieguldot „drošā lietā””.

Tā gada aprīlī mums piedzima dēls. Kā jebkurā ģimenē, šāds notikums ievērš pārmaiņas ne tikai sadzīvē, bet arī domāšanā. Tad nu lūk – mana jaukā sieviņa bija sadzirdējusi par iespēju mainīt uzkopšanas paradumus, samazinot vai pat pilnībā izslēdzot no tīrīšanas procesa ķīmiskos līdzekļus.
Man kā rūdītam skeptiķim, kas vēl piedevām ir pamanījies pastrādāt ar reklāmas industriju saistītā nozarē, termins „burvju lupatiņas” šķita vairā nekā aizdomīgs. Kam gan netiek piedēvētas pārdabiskas spējas, lai tik produktam būtu noiets. Norwex? Nekad par tādu nebiju dzirdējis.
Bet…
Izrādās, ka arī šajā industrijā zinātne ir spērusi soli uz priekšu. Tas, cik ātri es sapratu (būdams vīrietis ar ļoti nelielu noslieci uz tīrības māniju), kā atšķiras tīrīšanas process ar vai bez šīm „burvju lupatiņām” (tieši tā viņas toreiz dēvēja tā retā sabiedrības daļa, kas par tām zināja), bija iespaidīgs.
Nē, es negaidu, ka ticēsiet man uz vārda un steigsiet nekavējoties meklēt iespēju tās iegādāties. Meklējiet kādu no sava draugu loka, kas jau tās izmanto. Gan jau kāds būs. Šajos 13 gados, kopš ar sieviņu nodarbojamies ar Norwex produktu izplatīšanu, esmu skaidrs par cilvēku dalīšanu divās daļās: tie, kas lieto Norwex produktus un ir ļoti ar tiem apmierināti un tie, kas par tiem neko nezin vai netic, bet nav izmēģinājuši.

Patiess stāsts no dzīves. 2.daļa

Pēc sākotnējās iepazīšanās ar šīm, jau tajā laikā tautā dēvetajām burvju lupatiņām (no tā arī ar laiku radās nosaukums Lupatinas.lv), iesākās tuvāko draugu apgādāšana. Vienkārši bija pārliecināt gan radu paziņas, gan pašu draugus, jo padomju pilsoņa pieredze logu mazgāšanā ar ziepēm un avīzēm, salīdzinājumā ar šo, ir īpaši skarbs pasākums.
Gājām arī uz konsultācijām. Vienā no tādām man izdevās iztīrīt traipu ar universālo audumu vien, ko, pēc saimnieces vārdiem nekāda ķīmija nebija ņēmusi. Tas gan nav klasisks piemērs, bet iespiedies atmiņā. Lieki teikt, ka toreiz atsaucība bija liela arī uz pasūtījumu veikšanu.
Citreiz bija tāds nelaimes gadījums. Vasarā ēdot auksto zupu, ģērbies baltā, nesen iegādātā kreklā, sanāca nedaudz notašķīties. Normālā gadījumā biešu aukstās zupas traips ir nāves spriedums baltam kreklam, bet man līdzi bija Norwex audums, kas, samitrināts, pilnībā traipu likvidēja.
Tajā laikā Norwex preču klāsts bija salīdzinoši vienkāršs – pamata audumi (universālais un stikla), auto audums, putekļu cimds, virtuves audums taukainām virsmām, kā arī grīdas komplekti. Varbūt ko piemirsu. Laigan pa šiem daudzajiem gadiem ir nākuši klāt neskaitāmi desmiti dažādu labu (un arī daži “ir jau ok”) produkti, tad joprojām uzskatu, ka pamata audumiem – universālajai mikrošķiedras lupatiņai un stikla tīrāmajam audumam ir jābūt katrā mājā. Neesmu dzirdējis nevienu, kas, ne tikai nebūtu apmierināts ar tā iegādi, bet arī neizpaustu nelielu vai pastiprinātu sajūsmu.

Pārējais ar laiku...